Impērija (no latīņu: imperium - vara) ir tāda valsts forma, kurā lielas, spēcīgas valsts vara ir koncentrēta viena cilvēka - imperatoram - vai nelielas grupas rokās. Impērijām ir raksturīga apkārtējo zemju un tautu pakļaušanas tieksme. Pakļauto teritoriju pārvaldi pēc iekarošanas veic centram pakļauti pārvaldnieki.
Par to, kad tika gāzta Romas impērija, domas dalās. Vieni apgalvo, ka Romas impērija beidza pastāvēt 476.g., kad tika gāzts pēdējais Rietumromas imperators Teodesijs I. Savukārt citi autori par beigām traktē Austrumromas, jeb Bizantijas impērijas beigas — 1453. gadā, kad tās galvaspilsētu Konstantinopoli ieņēma Osmaņu impērijas karaspēks.
Roma bija iekarojusi daudz valstu, tāpēc ar laiku kļuva grūtāk valdīt par tām. Manuprāt, Romas impērija tika iznīcināta. Tas, ka pēc tam Roma atguva savas teritorijas un neatkarību un visi bija laimīgi, nenozīmē to, ka Romas impērija ir pāraugusi jaunā kvalitātē. Impērija tā vairs nav. Nav barbaru, kuri ierobežotu iedzīvotājus, nav vairs pakļautības, kā arī nav vairs paša imperatora. Vai tiešām to būtu jādēvē par pāraugšanu jaunā kvalitātē? Protams, ja runātu caur puķēm, tad kā piemērus šai kvalitātei varētu dot- svaigam sieram nav tik liela vērtība kā pūdētam, tāpat arī vīnam, kurš vairāk gadus nekā citi ir nostāvējis, būs lielāka vērtība. Tomēr, ne šajā gadījumā es gribētu to pielīdzināt Romas impērijai. Tās tomēr ir divas dažādas lietas. Romas impērija tika iznīcināta. Un vēlāk radās Roma, kā pati par sevi pastāvoša pilsēta. Ar jaunu kvalitāti, un ar savu Romas impērijas vēsturi. Tas, vai tā ir jauna kvalitāte pateicoties Romas impērijai, vai nē, es nespriedīšu, tomēr mans uzskats vairāk sliecas uz iznīcību.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru