Daudzi tiecās apmeklēt valsti, kurai bija lemts kļūt par
Eiropas civilizācijas šūpuli. Grieķija arī tiek dēvēta par „dievu un varoņu
valsti". Pētot arī sīkāku informāciju par pašiem grieķiem, varu secināt,
ka grieķi lepojās ar visu, kas ir saistīts ar viņu gadsimtu ilgo vēsturi. Viņi
neiznīcina pieminekļus, nenolād savu pagātni, bet vienmēr un visā jūt sevi par
seno helēņu pēctečiem.
Senās Grieķijas kultūra ir viennozīmīgi ļoti spēcīgi
ietekmējusi mūsdienu pasauli un cilvēku skatījumu uz dažādām lietām.
Viena no nozīmīgākajām vērtībām ir Atēnu politiskais
skatījums – demokrātija.
Arī jauns skatījums uz cilvēku kā galveno vērtību
nenoliedzami lika cilvēkiem domāt – filozofēt. Šī filozofēšana ietekmēja ne
tikai senās Grieķijas pasauli, bet arī tagadnes cilvēka redzējumu, ētiku,
pasaules uztveri. Varētu teikt, ka šajā mīlestībā pret domāšanas mākslu ir
likts pamats visai mūsdienu filozofijai.
Māksla |
Kā vienu no nozīmīgajiem mantojumiem nevar nepieminēt grieķu
sasniegumus literatūrā un dramaturģijā. Tajā laikā ir sarakstītas lugas, kuras
tiek iestudētas pat mūsdienās! Literatūra, savukārt, ir sasniegusi jaunu
attīstības stadiju sākot jau ar Homēra eposiem, kas tiek atzinīgi novērtēti
joprojām, līdz pat dzejai un lirikai.
Vai senie grieķi spētu iederēties mūsdienu sabiedrībā?
Manuprāt, skaidri redzams ir tas, ka uz šo jautājumu būs pozitīva atbilde.
Tāpat kā senie grieķi vēlējās attīstīt savu valsti un padarīt to pēc iespējas
labāku, tāpat arī mūsdienās cilvēki cenšas radīt ko jaunu, lai jaunais nomainītu
veco un šīs pārmaiņas dotu labumu gan cilvēkiem, gan valstij. Senajiem grieķiem
ļoti patika filozofēt, un šī folozofēšana ir pāraugusi veselā zinātnē, kuru var
pamanīt arī mūsdienās.
Šobrīd mēs dzīvojam tā, kā, manuprāt, senie grieķi vēlējās
dzīvot, tāpēc arī viņi spētu izdzīvot mūsdienu sabiedrībā. Cilvēkam un viņa
domām ir dota liela brīvība, tie ierosina dažādas idejas, kas spēj padarīt mūsu
sabiedrību vēl labāku.
Arhitektūra |
Grieķu alfabēts |
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru