Definēt, kas ir civilizācija, ir tikpat grūti kā definēt
kultūru. Tā vietā mēs varam raksturot galvenās pieejas, aspektus un definēšanas
veidus. Civilizācija ir augstas kultūras
sabiedrība salīdzinājumā ar primitīvo sabiedrību. Par vienu no svarīgākajām
civilizācijas pazīmēm uzskata rakstību. Rakstības rašanos formāli uzskata par
slieksni no aizvēstures uz seno laiku vēsturi. Rakstība ir liecība par jaunu cilvēka
apziņas pakāpi.
Galvenās civilizācijas pazīmes:
- Dzīve pilsētās;
- Armija;
- Rakstība;
- Monumentālā celtniecība;
- Reliģija;
- Zinātne un kultūra;
- Sarežģīta sociālā struktūra;
- Attīstīta ražošana, zemkopība, tirdzniecība;
- Organizēta sabiedrība valstī, tiesības.
Taču pats galvenais jautājums ir tas, kādēļ visas šīs
pārmaiņas notiek. Kā un kādēļ rodas civilizācijas?
Par civilizācijas izcelsmes vienu no cēloņiem sauc dažādas
ekonomiskās vajadzības. Ekonomiskās vajadzības veicina ražošanu, darba
dalīšanu un sociālās sistēmas izveidi. Tomēr, mūsdienās
arvien vairāk pētnieku pieņem viedokli, ka visa pamatā bija nevis ekonomiskās
vajadzības, bet cilvēku apziņa.
Liela nozīme bija reliģijai. Reliģija bija tas spēks, kas
piešķīra jēgu ikvienai cilvēku darbībai – politiskai, sociālai, ekonomiskai.
Mūsdienu arheologu pētījumi liecina, ka visas senās civilizācijas ir radušās
pilsētās, taču visas senākās pilsētas, kas mums ir pazīstamas, vispirms ir bijuši
reliģiskie centri un tikai vēlāk laika gaitā ir izveidojušies par varas un
valsts centriem. Tas nozīmē, ka izšķiroša loma gan pilsētu, gan civilizāciju
izveidē bija reliģijai. Katrā senajā civilizācijā mēs varam atrast šādu galveno
reliģisko ideju, kas ir tās pamatā un ir tās veidotāja.
Arī skatoties uz mūsdienu civilizācijām mēs redzam, ka
galvenās atšķirības starp tām veido pasaules uzskatu sistēmas, kas nosaka visas
pārējās sabiedriskās dzīves formas – politisko, ekonomisko, sociālo utt.
